★★★ラトビア語★★★

Latvijas himnas vārdu un melodijas autors ir viens no pirmajiem latviešu
komponistiem - Kārkus Baumanis (Baumaņu Kārlis). Viņš dzimis 1835. gadā Limbažos.
(Šajā gadā dzimis arī ievērojamais latviešu folklorists Krišjānis Barons).
Baumaņu Kārlis mācās Valkas skolotāju seminārā. Seminārā viņš apgūst
vispārizglītojošos priekšmetus, pedagoģiju, svešvalodas un mācās spēlēt
vijoli un ērģeles. Pēc semināra beigšanas Baumaņu Kārlis grīb studēt
tieslietas, bet viņam nav naudas studijām. Tāpēc viņš strādā par mājskolotāju
gan Latvijā, gan pēc tam Pēterburgā. Viņu ļoti interesē mūzika, un
viņš arī Pēterburgā mācās klavierspēli. Drīz viņš sāk komponēt savas
pirmās dziesmas. 1873. gadā, kad Latvijā gatavojās pirmajiem dziesmu
svētkiem, Baumaņu Kārlis atsūtīja vairākas savas dziesmas, to skaitā arī
dziesmu "Deivs, svētī Latviju". Šo dziesmu arī dzied kori pirmos latviešu
vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
Mūža otrajā pusē komponists atstāj Pēterburgu un dzīvo Limbažos, kur
arī mirst 1905 gadā. Apglabāts Limbažu kapsētā. Kapa pieminekli veidojis
latviešu tēlnieks Gustavs Šķilters.

Par Latvijas valsts himnu dziesma "Dievs, svētī Latviju" apstiprināta
tikai 1920. gadā. Līdz tam to dziedāja kā nacionālu himnu, kā tautas lūgšanu
par savu zemi, savu tēvzemi.

Dievs, svētī Latviju, mūs’dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju, ak, svētī jel to.

Kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet, mūs’Latvijā.